JAUTRĀKĀ UN MAĢISKĀKĀ NAKTS GADĀ – JAUNĀ GADA SAGAIDĪŠANA
Latvijā starp populārākajiem svētkiem ierindojas Ziemassvētki, Jaunā gada sagaidīšana un svinības un Jāņi. Jaunā gada sagaidīšana ir tieši nedēļu pēc Ziemassvētkiem un daudziem šis laiks paiet gatavošanās darbos, jo daudzi izvēlas tos pavadīt jautrās Jaunā gada ballītēs. Atšķirīgu konfesiju pārstāvji Jauno gadu mēdz sagaidīt nedaudz atšķirīgi, piemēram, ar dāvanu dalīšanu kā Ziemassvētkos un tas ir raksturīgi pareizticīgo konfesijas pārstāvjiem. Tiek skaitīti jaungada pantiņi, izteikti novēlējumi un visādi citādi labi pavadīts laiks(izvēlies te – Ziemassvētku pantiņi). Tiem, kuri izvēlas Jauno gadu sagaidīt ar draugiem, nereti vakaru pavada brīvā un neformālā gaisotnē ar spēlēm un smieklu šaltīm. Arī karnevāls nav nekāds retums Jaunā gada sagaidīšanas svinību laikā.
KAD JAUNO GADU SVIN CITUR?
Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.
LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ
Vecgada vakara svinības parasti tiek uzsāktas 31.decembra novakarē un turpinātas visu 1.janvāra nakti. Pusnakts iestāšanās laikā tiek izteikti dažādi laba vēlējumi, pasniegtas nelielas dāvaniņas un visādi citādi lieliski pavadīts kopā būšanas laiks. Kad pulkstens nosit pusnakti, tad visā pasaulē viens otram novēl laimīgu Jauno gadu. Nākotnes zīlēšana jeb laimes liešana ir populāra tradīcija daudzās mājās. Laimes liešanas saknes ir meklējamas Senajā Grieķija, taču pie mums savas pozīcijas nostabilizēja Padomju Savienības laikos.